Pasaules kauss basketbolā: atskats vēsturē
Viens no prestižākajiem un gaidītākajiem basketbola turnīriem ir pasaules kauss. Tā kā tas norisinās tikai reizi četros gados, ažiotāža pirms katra no finālturnīriem ir liela, un arī visi labākie basketbolisti vēlas pārstāvēt savas nacionālās izlases. Šajā rakstā ieskatīsimies turnīra vēsturē, tā attīstībā, apskatot pasaules kausu arī no likmju likšanas puses.
FIBA pasaules kausa basketbolā 2023 turnīra formāts un struktūra
No 25. augusta līdz 10. septembrim Indonēzijā, Filipīnās un Japānā norisināsies lielie basketbola svētki. Vispirms 32 komandas tika sadalītas astoņās grupās pa četrām. Izlases aizvadīs viena apļa turnīru, kā rezultātā divas labākās iekļūs nākamajā kārtā un varēs vēl pretendēt uz medaļām, kamēr grupas vājākajām divām jau sāksies spēles par 17. – 32. vietas sadalīšanu.
Gan divas labākās, gan divas sliktākās komandas pievienosies blakus grupu (A kopā ar B, C kopā ar D utt.) attiecīgi labākajām un sliktākajām izlasēm, aizvadot vēl vienu grupu turnīru. Pēc tam komandām, kuras cīnījās par 17. – 32. vietu, turnīrs būs beidzies, bet pārējām tikai sekos spēles par vietām. Otrā posma divas labākās komandas iekļūs ceturtdaļfinālā, savukārt pārējās sagaidīs spēles par 9. līdz 16. vietu. Sistēma ir vienkārša – ja uzvari, cīnies par augstāku vietu.
Vēsturisks 2023. gada pasaules čempionāts basketbolā būs Latvijas izlasei, kas tajā spēlēs pirmo reizi. Kvalifikācijas ciklā latvieši sāka no pašas apakšas, jo netika uz 2022. gada Eiropas čempionātu, tomēr visa cikla laikā Latvija piedzīvoja tikai vienu zaudējumu un bija pati labākā Eiropā! Lai arī ierindā savainojumu dēļ nebūs Rihards Lomažs un Jānis Strēlnieks, izlases kreklu vilks tādi vīri kā Kristaps Porziņģis, Dāvis Bertāns un Rolands Šmits, tādējādi arī fanu gaidas ir pašas augstākās, lai arī grupu turnīrā jau būs jāspēlē pret Franciju un Kanādu.
Senākie laiki
Lēmums par pirmā pasaules kausa basketbolā turnīru tika pieņemts 1948. gadā Londonas vasaras olimpisko spēļu laikā. Argentīna kā vienīgā valsts pieteicās rīkot finālturnīru 1950. gadā, kas beigās izvērtās ļoti sekmīgi, jo valstsvienība nepiedzīvoja nevienu zaudējumu un kļuva par pirmo pasaules čempioni. Pirmie pieci turnīri norisinājās Dienvidamerikā, un komandas no abiem Amerikas kontinentiem dominēja, izcīnot astoņas no deviņām medaļām pirmajos trīs turnīros. Situācija mainījās 1963. gadā, kad Padomju Savienība un Dienvidslāvija pieteica sevi uz lielās basketbola kartes un sāka iekarot augstākās virsotnes. Laika periodā starp 1963. un 1990. gadu basketbola laukumos dominēja ASV, Padomju Savienība, Dienvidslāvija un Brazīlija, jo šīs četras valstis sadalīja medaļas katrā no turnīriem.
Izaugsme un NBA spēlētāju piesaiste
1994. gadā turnīrs risinājās Toronto, un tas iezīmēja jaunas ēras sākumu, jo pirmo reizi NBA basketbolisti piedalījās pasaules kausā, jo līdz tam spēlēja tikai Eiropas un Dienvidamerikas basketbolisti, kuri tika klasificēti kā amatieri. Mainījās arī ģeogrāfija, jo Padomju Savienība un Dienvidslāvija pazuda no kartes. Amerikāņi kļuva par čempioniem, kamēr krievi un horvāti izcīnīja attiecīgi sudraba un bronzas medaļas. Vēl pēc četriem gadiem finālturnīrs spēlētāju ziņā nebija tik jaudīgs, jo NBA notiekošā lokauta dēļ labākie basketbolisti nevarēja piedalīties, un šo izdevību izmantoja Serbija un Melnkalne, kas izcīnīja zeltu, kam sekoja Krievija un ASV.
Turpinājumā savu varējumu sāka pierādīt arī citas valstis. 21. gadsimta pirmajā pasaules kausā 2002. gadā atkal zirgā bija Serbija un Melnkalne ar Predragu Stojakoviču un Dežanu Bodirogu ierindā, finālā pieveicot Argentīnu, bet turnīra vērtīgākais spēlētājs Dirks Novickis aizveda Vāciju līdz vēsturiskām bronzas medaļām. Fiasko piedzīvoja ASV, kas, komplektējoties tikai no NBA vīriem, palika vien sestajā pozīcijā.
Valstsvienību sīvās spēles un neprognozējamība noveda pie FIBA lēmuma palielināt dalībnieku skaitu līdz 24 komandām. Pirmo reizi čempiones godā 2006. gadā kāpa Spānija, bet par lielāko pārsteigumu parūpējās otra fināliste Grieķija, kas pusfinālā tika galā ar ASV. Lai arī motivācija varēja nebūt tā augstākā, amerikāņi bronzas mačā apspēlēja Argentīnu.
Pēc četriem gadiem ASV bija gatava reabilitēties, kas arī notika, finālā apspēlējot Turciju un izcīnot pirmo zeltu pēdējo 16 gadu laikā, kamēr bronza nonāca Lietuvas rīcībā. 2014. gadā ASV kļuva tikai par trešo valsti, kurai izdevies nosargāt titulu, jo finālā šoreiz pārspēta Serbija, savukārt Francija uzvarēja Lietuvu un izcīnīja bronzu. Pēc šī turnīra notika būtiskas izmaiņas, jo FIBA lēma palielināt dalībnieku skaitu no 24 komandām līdz 32, kā arī pirmo reizi kopš 1967. gada turnīrs vairs nenotika vienā gadā ar pasaules kausu futbolā. Šī iemesla dēļ pasaules labākās basketbola komandas tikās 2019. gadā Ķīnā, un atkal pārsteigumu netrūka. ASV ceturtdaļfinālā zaudēja Francijai, beigās paliekot tikai 7. vietā, kamēr Spānija finālā apspēlēja pārsteiguma autori Argentīnu. Bronzas cīņā Francija pieveica Austrāliju.
Sporta likmju attīstība
Visu šo gadu laiku progresēja ne tikai pasaules kauss, tā formāts un dalībnieku skaits, bet arī sporta likmju tirgus. Sākotnēji likmju izdarīšanas iespējas basketbola draugiem bija visai limitētas, jo ne tikai totalizatoru piedāvājums nebija plašs, bet arī nebija vēl iepazīts internets. Lai varētu izdarīt basketbola likmes uz pasaules kausu, iepriekšējā gadsimtā cilvēkiem vajadzēja doties uz īpašiem likmju pieņemšanas punktiem, kur tika izsniegti čeki par likmēm. Viena no galvenajām un populārākajām likmēm bija uz spēles uzvarētāju, kas arī ir pati saprotamākā – ja komanda uzvar, arī likme ir sekmīga.
Laika gaitā totalizatori attīstījās, un piedāvājums kļuva plašāks. Klientiem bija iespējams veikt arī likmes uz handikapu, kas nozīmē, ka komandai jāuzvar ar konkrētu punktu skaitu vai arī tā var atļauties zaudēt līdz konkrētai starpībai, lai veiktā likme būtu precīza. Tāpat cilvēkiem ļoti paticis prognozēt gūto punktu skaitu gan spēlē kopumā, gan par katru komandu atsevišķi. Jāteic, ka trīs iepriekšminētie likmju veidi ir vieni no populārākajiem arī šobrīd, tomēr piedāvājums gadu gaitā kļuvis ļoti plašs.
Viens no svarīgākajiem totalizatoru attīstības brīžiem bija live funkcijas izveide, kas nozīmē, ka cilvēki savas likmes par veikt brīdī, kad spēle jau ir sākusies. Pateicoties live likmēm, cilvēki var izdarīt secinājumus jau pēc aizvadītām piecām vai desmit minūtēm un, balstoties uz redzēto laukumā, veikt likmes. Jāteic, ka mūsdienās likmju piedāvājums uz pasaules kausu basketbolā ir ļoti plašs. Cilvēkiem pieejamas ne tikai likmes uz spēles uzvarētāju un kopējo gūto punktu skaitu, bet iespējams izdarīt savas prognozes par katras ceturtdaļas iznākumu, punktu starpību, kā arī spēlētāju sniegumu. Ikvienam interesentam pieejams plašs klāsts ar dažādām basketbolistu likmēm, piemēram, cik punktus Kristaps Porziņģis gūs, izcīnīs atlēkušās bumbas vai atdos rezultatīvās piespēles. Tāpat totalizatori piedāvā kombinētās likmes, kas nozīmē, ka jāpiepildās abiem nosacījumiem, lai likme būtu sekmīga, piemēram, komanda uzvarēs ar vismaz astoņu punktu pārsvaru un kopā būs vairāk par 160 punktiem.
Bukmeikeri parūpējas, lai koeficienti būtu paši labākie, turklāt arī tiek piedāvāti dažādi īpašie piedāvājumi. Arī uz 2023. gada pasaules kausu klientus sagaida interesanti piedāvājumi, kas varētu ļaut tikt pie bezriska likmēm, papildus naudas laimestiem vai iespējām tikt pie vērtīgām balvām, jo basketbols Latvijā ir viens no populārākajiem sporta veidiem.
Leģendārākās komandas un spēlētāji
Ja skatāmies no medaļu skatupunkta, tad visvairāk cēlmetāla ir ASV, kas kopumā tikusi pie 12 medaļām, no kurām piecas ir zelta. Turpinājumā seko valstis, kuras vairs neeksistē, jo Dienvidslāvijai un PSRS ir attiecīgi desmit un astoņas medaļas. Sešas medaļas izcīnījuši Brazīlijas pārstāvji, kamēr Argentīnai ir trīs godalgas, savukārt Spānijai, Krievijai, Čīlei un Francijai ir pa divām medaļām.
Tā kā turnīrs norisinās reizi četros gados, spēlētāju mainība valstsvienībās ir visai liela, bet četriem spēlētājiem izdevies sasniegt absolūto rekordu medaļu skaita ziņā, kas ir četras, to iespējot Brazīlijas spēlētājiem Vlamiram Markesam un Amaurijam Pasosam, kā arī Dienvidslāvijas un PSRS basketbolistiem Krešimiram Čosičam un Sergejam Belovam. Pieci spēlētāji trīsreiz kaklā kāruši medaļas, vienam no tiem esot Vladem Divacam.
Jaunākā paaudze noteikti zinās turpmāk minētos spēlētājus – Stefans Karijs, Rudijs Fernandess, Marks Gazols, Rudijs Gejs un Deriks Rouzs. Visiem šiem spēlētājiem kopīgs ir tas, ka viņi savu valstsvienību rindās divreiz izcīnījuši medaļas, turklāt viņiem visiem tās ir zelta godalgas. 11 spēlētāji uzstādījuši rekordu ar dalību piecos finālturnīros. Leģendārais Brazīlijas basketbolists Oskars Šmits četru turnīru laikā kopā sakrāja 906 punktus, kas ir pasaules kausa rekords. Šobrīd izskatās maz ticami, ka kāds spēs viņu apdzīt, jo starp 15 rezultatīvākajiem basketbolistiem nav neviena, kurš vēl šobrīd būtu profesionāls spēlētājs. Pēc vidēji gūtajiem punktiem viņš ir trešajā vietā (22,7), bet desmit spēļu laikā grieķis Nikos Galis sakrāja 337 punktus, ar vidēji gūtajiem 33,7 punktiem uzstādot visu laiku labāko rādītāju. Interesanti, ka serbs Žeļko Obradovičs ir vienīgais, kuram izdevies uzvarēt gan kā spēlētājam, gan kā galvenajam trenerim, turklāt abi panākumi gūti astoņu gadu laikā.
Spilgtākie momenti un lielākie pārsteigumi
Par vienu no lielākajiem pārsteigumiem FIBA pasaules čempionāta vēsturē rakstījām jau iepriekšējos paragrāfos, un tā bija Grieķijas uzvara pār ASV 2006. gada pusfinālā. Amerikāņi bija motivēti, jo gan pirms četriem gadiem pasaules kausā, gan 2004. gada olimpiskajās spēlēs tika piedzīvoti fiasko, paliekot bez zelta. ASV sastāvs 2006. gada turnīrā bija zvaigžņots ar Lebronu Džeimsu, Krisu Polu, Karmelo Entoniju, Dveinu Veidu un Dvaitu Hovardu priekšgalā. Grieķi pretī lika tādus zināmus vīrus kā Dimitri Diamantidi, Teo Papalukasu un Vasili Spanuli, un eiropiešiem sensacionāli izdevās noturēt un apslāpēt amerikāņus, kas vainagojās ar rezultatīvu uzvaru 101:94 izteiksmē. Tajā pašā gadā pārsteigumu sagādāja arī Libānas valstsvienība, kas negaidīti pārspēja Franciju. Neskatoties uz panākumu, Libāna turnīru noslēdza vien 19. vietā, savukārt francūži apstājās ceturtdaļfinālā pret grieķiem.
2002. gadā basketbola pasauli šokēja Jaunzēlande, kas ikdienas sporta līdzjutējam vairāk asociējas ar regbiju. No grupas Jaunzēlande tika ārā kā otrā un ceturtdaļfinālā sagādāja pārsteigumu, pieveicot Puertoriko, kas bija labākā savā grupā. Lai arī beigās zaudējums pusfinālā un “koka medaļu” izcīnīšana, tik labus rezultātus neviens tik un tā nebija gaidījis.
Ņemot vērā, ka ASV izlase katrā turnīrā tiek uzskatīta par galveno favorīti, jebkurš zaudējums ir kā sensācija. Arī pirms četriem gadiem, kad amerikāņiem ierindā bija tādi spēlētāji Džeisons Teitums, Donovans Mičels un Džeilens Brauns, visi gaidīja zeltu, tomēr komandas izredzes apdzēsās ceturtdaļfinālā ar zaudējumu Francijai, kas pārsteidza arī “Betsafe” totalizatora klientus. “Mazajā pusfinālā” ASV zaudēja arī Serbijai, bet turnīrs noslēgts ar uzvaru pār Poliju un 7. pozīciju, kas šai nācijai ir visu laiku sliktākais rezultāts.
Likmju stratēģijas un padomi
Sākoties basketbola kausam, ļoti daudz līdzjutēju noteikti vēlēsies izdarīt likmes uz mačiem. Mūsu viens no galvenajiem padomiem būtu pēc iespējas labāk iepazīties ar komandu sastāviem. Nedrīkst veikt likmi, balstoties uz izlašu vēsturiskajiem sastāviem, jo spēlētāju maiņas valstsvienībās nav nekas neparasts.
Lai arī ir veikt likmi uz favorītiem parasti šķiet droša izvēle, realitātē tā var arī nebūt. Jāņem vērā, ka cilvēki intuitīvi gribēs prognozēt favorītu uzvaru, līdz ar to koeficients varētu strauji kristies. Šī iemesla dēļ noteikti jāapsver kāda nefavorīte – ja ne gluži likt naudu uz to, ka komanda uzvarēs, tad vismaz uz handikapu. Jo vairāk tuvosies mača sākums, jo mazāks koeficients būs uz favorīti, tāpēc tajā brīdī varētu būt pieejami vislabākie handikapa koeficienti.
Finālturnīrā daudz kas izšķiras īsā laika sprīdī, tāpēc visas komandas būs gatavs cīnīties līdz galam. Šī iemesla dēļ būtu muļķīgi domāt, ka teorētiskās grupas pastarītes ļaus pretiniekiem uzvarēt. Lielajos turnīros ļoti bieži ir dažādi pārsteigumi, īpaši jau pirmajā spēļu kārtā, kad nevar saprast, ko no konkrētās izlases varētu sagaidīt. Basketbolu mūsdienās māk spēlēt visur, un nokļūšana pasaules kausā jau vien norāda uz to, ka nevienu izlasi negaida nekas viegls.
Ikvienam likmju veicējam jāsaprot situācija konkrētās izlases sastāvā. Turnīra gaitā nav iespējams mainīt sastāvus, tāpēc viena spēlētāja savainojums var būt ļoti būtisks. Jāpatur prātā arī šāda lieta – ja izlase jau pēc diviem mačiem būs garantējusi vietu tālāk, ļoti iespējams, ka grupu turnīra noslēgumā, tiekoties ar vājāku pretinieci, kāds no līderiem varētu tikt atpūtināts, tādējādi uz panākumu otrai izlasei paveroties lielākām izredzēm.
Gaidāmais turnīrs būs ļoti aizraujošs, un par to arī parūpēsies “Betsafe”, piedāvājot pašas labākās FIBA pasaules kausa basketbolā 2023 likmes.
