3 x 3 basketbols – Latvijā un pasaulē
Foto: LETA
Šis basketbola paveids ir pavisam jauns un vēl cenšas iekarot popularitāti visā pasaulē. Tomēr Latvijā tas bijis populārs jau ilgāku laiku. Pat pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm, kurā latvieši spēja izcīnīt zelta medaļas. Kas ir 3 x 3 basketbols (saukts arī par ielu basketbolu) un kāpēc tas ir tik populārs Latvijā? Un kādas ir tā nākotnes perspektīvas uz globālās skatuves?
Vēsture
Tā pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta 70. tajos gados ASV. Tā kā šis sporta veids ir vienkāršs, plašam sabiedrības lokam pieejams un kļuva gana populārs, sporta apģērba un ekipējuma gigants “Adidas” 1992. gadā nolēma izveidot starptautiskas ielu basketbola (streetball) sacensības dažādās valstīs, kā arī “Adidas” pasaules čempionātu. Vēlāk tam pievērsās arī citas pasaulē zināmas sporta preču kompānijas, kā arī citas.
Lai arī tas daudzviet kļuva aizvien populārāks, 3 x 3 basketbols par nopietnu sporta veidu sāka veidoties tikai 2000. gadu sākumā. Tam uzmanību sāka pievērsta arī Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA), kas saskatīja potenciālu. Tika izveidoti vienoti noteikumi un sacensību sistēma.
FIBA galvenais dzinulis bija sekojošs – tā ir papildus iespēja valstīm, kurām nav tik liels kopējais basketbola spēlētāju resurss, kā arī šī sporta veida popularitāte nav tik augsta, gūt arī starptautiska mēroga panākumus.
Tikmēr pirmais eksperimentālais turnīrs, kuru rīkoja FIBA, notika jau 2007. gadā Āzijas spēlēs Makao. Starptautiski tas debiju piedzīvoja 2010. gadā Jaunatnes olimpiādē Singapūrā.
Latvija – pirmie 3 x 3 basketbola olimpiskie čempioni
2020. gada Tokijas olimpiādē 3 x 3 basketbols piedzīvoja savu debiju. Par pirmajiem čempioniem kļuva Latvijas komanda (Kārlis Lasmanis, Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš un Nauris Miezis). Tikmēr sievietēm triumfēja ASV valstsvienība.
Olimpiskajām spēlēm kvalificējās tikai astoņas komandas – Latvija, Serbija, Krievijas Olimpiskās komitejas (KOK) vienība, Serbija, Beļģija, Polija, Japāna un Ķīna.
Izspēles kārtība – visas komandas aizvadīja spēles katra pret katru (kopumā 7), sešām turpinot cīņu par medaļām. Pirmo divu vietu ieguvējas automātiski iekļuva pusfinālā, bet no 3. – 6. vieta cīnījās ceturtdaļfinālā.
Latvija pēc grupas turnīra bija trešajā vietā ar bilanci 4-3 (21:14 pret Poliju, 20:21 pret Beļģiju, 18:17 pret Ķīnu, 21:18 pret Japānu, 16:22 pret Serbiju, 15:19 pret KOK un 22:18 pret Nīderlandi).
Ceturtdaļfinālā sīvā cīņā ar 21:18 uzveikta Japāna, pusfinālā ar graujoši ar 21:8 uzveikta un finālā pretī stājās KOK.
Fināls latviešiem iesākās neveiksmīgi, nonākot iedzinējos ar pieciem punktiem. Pēc tehniskā pārtraukuma Latvija spēja maču līdzsvarot, pietuvojoties rezultātā 10:11. Neilgi pēc tā savainojumā iedzīvojās Krūmiņš, kuram, kā vēlāk izrādījās, bija lauzta potīte.
Krūmiņš centās palīdzēt komandas biedriem, taču trauma bija pārāk nopietna. Laukumā turpinājās sīva cīkstēšanās, vadībā izvirzoties tikai pie rezultāta 14:13. Vēlāk notika vadības maiņa, līdz mūsējie bija priekšā ar 19:18.
Uzvarai bija nepieciešami divi punkti jeb viens precīzs tālmetiens, kuru realizēja Lasmanis, Latvijai nodrošinot vēsturisko triumfu – 21:18.
Neskaitot 3 x3 basketbola komandu, Latvijai OS zeltu pēc neatkarības atgūšanas ir atnesuši vingrotājs Igors Vihrovs (2000. gads, Sidneja), BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs (2008. gadā Pekinā un 2012. gadā Londonā), kā arī bobslejisti Oskars Melbārdis, Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste un Jānis Strenga Soču Ziemas OS 2014. gadā pēc krievu sportistu vēlākas diskvalifikācijas.
Latvijas 3 x 3 vēsture
Neskaitot olimpisko čempionu statusu un “Riga Ghetto Basket” panākumiem tūrē, Latvijā pirmsākumi meklējami tālajā 1993. gadā, kad Rīgas pilsētas centrā tika sarīkots turnīrs ar nosaukumu “Adidas Streetball”. Tajā piedalījās 650 komandas, kuras spēles aizvadīja kopumā uz 20 groziem.
Gadu vēlāk tika sasniegts vēl līdz mūsdienām nepārspēts dalībnieku skaita rekords – 991 komanda. Vēlāk dažādu organizāciju paspārnē turpināja norisināties vairākas sacensības ar dažādiem ģenēralsponsoriem.
Līdz 2009. gadā startēja Raimonda Elbakjana izveidotās biedrības “Streetbasket” iknedēļas (vasaras periodā, ar izņēmumiem arī citā laikā) turnīri “Ghetto Basket”. Lai arī šobrīd 3 x 3 basketbols ir Latvijas Basketbola savienības (LBS) pārziņā, tomēr tieši “Streetbasket” biedrība ir lielākais šāda veida turnīru rīkotājs valstī ar vairāk nekā 30 pasākumiem Rīgā, Grīziņkalnā un ārpus tās vasaras laikā.
Tieši “Ghetto Basket” turnīros izauga nākamie olimpiskie čempioni. “Riga Ghetto Basket” komandai gan tie nav vienīgie starptautiskie sasniegumi. Viņi ir arī 2017. gada Eiropas čempioni un gadu vēlāk kļuva par kontinenta vicečempioniem. Savukārt 2019. gada pasaules kausa tūri noslēdza otrajā vietā.
Tikmēr Latvijas sieviešu izlase (Baiga Eglīte, Liene Stalidzāne, Ieva Kūlīte un Kristīne Petermane) 2019. gadā ieguva EČ bronzas medaļas.
Tiesa, tie nebija pirmie starptautiskie panākumi Latvijai. 1994. gadā par “Adidas Streetball” pasaules čempioniem kļuva Dins Stašāns, Jānis Kodoliņš, Viktors Kulačkovskis un Edgars Jansons. Bet tajā pašā gadā par “Reebok Blacktop” pasaules čempioniem U18 vecuma grupā kļuva Andris Kivičs, Jānis Baumerts, Raimonds Fūrmanis un Aigars Vītols.
Nozīmīgākās sacensības starptautiskajā mērogā
Jāpiezīmē, ka starptautiskās sacensības notiek gan izlašu, gan klubu līmenī. No 2012. gada FIBA paspārnē tiek rīkota Pasaules kausa izcīņā (vienlaikus skaitās arī pasaules čempionāts). Titulētākās komandas vīriešu konkurencē – Serbija (2012, 2016, 2017, 2018), Katara (2014) un ASV (2019). Savukārt sievietēm – ASV ir divkārtējās čempiones (2012 un 2014), bet pa reizei uzvarējušas Čehijas, Krievijas, Itālijas un Ķīnas pārstāves.
No 2014. gada FIBA rīko arī Eiropas čempionātus. Bez latviešiem tur triumfējuši arī rumāņi (2014), Slovēnija (2016) un Serbija (2018). Sievietēm zeltu ieguvušas Krievijas (2014, 2017), Ungārijas un Francijas komandas. Kopš 2011. gada regulāri tiek rīkoti arī turnīri U18 vecuma grupās gan puišiem, gan meitenēm, kā arī no 2015. gada EČ šajā vecumā un 2018. gada U23 vecumā ir pasaules kausa izcīņa.
Pats augstākais līmenis ir “World Tour Masters” sacensību seriāls un tajos tiesības tiek iegūtas caur “Challenger” sērijas turnīriem, kā arī citās kvalifikācijas sacensībās. Konkurence ar katru gadu pieaug un nereti favorītiem aizvadot dažus neveiksmīgus turnīrus, viņi paliek aiz borta.
