Vēsturiskie trendi: kā iepriekšējās olimpiskās spēles var palīdzēt likmju veikšanā
Fani no visas pasaules pievērsīs lielu uzmanību 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm, kas sāksies jūlija beigās. Viss ir sagatavots, lai mums būtu lieliskas olimpiskās spēles gan vieglatlētikā, gan komandu sportos, gan jaunajos sporta veidos, piemēram, kāpšanas sportā.
Kamēr miljoniem cilvēku vēros elites sportistus darbībā, iepriekšējo olimpisko spēļu rezultātu analizēšana var būt vērtīga. Īpaši tādos gadījumos, ja vari izmantot vēsturiskos rezultātus, statistiku un rekordus likmju izdarīšanā.
Mēs pastāstīsim, kā visefektīvāk izmantot iepriekšējo olimpiāžu trendus, lai atbalstītu tavas likmju izvēles Parīzes spēlēs un tu varētu izdarīt vislabākās likmes uz olimpiskajām spēlēm.
Atlētu sniegums iepriekšējās olimpiskajās spēlēs
Viens no lietderīgākajiem trendiem, ko aplūkot, ir sportistu sniegums iepriekšējās olimpiskajās spēlēs. Šādas informācijas izmantošanai ir divi ieguvumi. Pirmkārt, stabils sniegums iepriekšējās olimpiskās spēlēs parāda konkrētā sportista prasmi startēt uz lielākās skatuves. Otrkārt, ir iespējams arī vērot konkurentu progresu gadu gaitā un redzēt, kā citi konkurenti dominē specifiskos gadījumos.
Kā piemēru mēs varam minēt lodes grūšanu. Raiens Krausers 2016. gadā izcīnīja zelta medaļu Rio spēlēs un arī 2021. gadā Tokijā. Olimpisko spēļu koeficienti prognozē, ka Krausers aizstāvēs titulu arī 2024. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē. Vēl vairāk – balstoties uz vēsturi, mēs varam būt droši, ka amerikānis ir ļoti pieredzējis olimpisko spēļu finālos.
Vēl vairāk pavērojot viņa iespēto, varam redzēt, ka Krausers gadu laikā ir arī progresējis. 2016. gadā viņš grūda lodi 22,52 metrus tālu, bet pēc pieciem gadiem Tokijā 31 gadu vecais sportists pārspēja rekordu ar uzviju, grūžot lodi 23,3 metrus tālu.
Šādu analīzi var veikt par katru olimpisko disciplīnu un redzēt, vai galvenie pretendenti uz zeltu ir progresējuši. Šobrīd varam izvēlēties katras disciplīnas galveno favorītu un pēc tam izlemt, vai tā ir laba izvēle, balstoties uz iepriekšējiem rezultātiem.
Gadījumā, ja dalībnieks pirmo reizi piedalās olimpiskajās spēlēs un ir viens no favorītiem, tāpat var pielietot šo pašu stratēģiju. Piemēram, lai gan sieviešu 100 metru favorīte Šakari Ričardsone nekad nav piedalījusies olimpisko spēļu finālā, tu vari aplūkot viņas rezultātus un rekordus citās augstākā līmeņa sacensībās, piemēram, pasaules čempionātā un Dimantu līgā, un pēc tam izlemt, vai viņa ir laba kandidāte, ko izvēlēties sporta likmēs.
Vēsturisko datu un trendu izmantošana
Plašāka statistika par iepriekšējām olimpiskajām spēlēm var kalpot par stratēģijas līdzekli likmēs uz 2024. gada olimpiskajām spēlēm. Kopumā ir vairāki piegājieni, ko var izmantot, lai veiktu informētu lēmumu likmju izdarīšanā.
Vidējā laika un distances apskatīšana skriešanas distancēs un peldēšanā var būt ļoti vērtīga. Galvenokārt tu atradīsi nozīmīgus trendus saistībā ar finiša laikiem un to, cik bieži pasaules un olimpiskie rekordi tiek pārspēti. Pēc tam var šo informāciju izmantot dažādos likmju tirgos, piemēram, vairāk/mazāk attiecībā uz laiku, precīzu laiku, vai tiks pārspēts pasaules rekords utt.
Piemēram, iepriekšējie četri olimpisko spēļu vīriešu 100 metru frīstaila peldēšanas fināli noslēdzās ātrāk nekā 48 sekundēs, tomēr neviens pasaules rekords šajā distancē nav pārspēts pēc 1976. gada Monreālas olimpiskajām spēlēm, turklāt olimpisko spēļu rekords uzstādīts tikai vienā no pēdējiem astoņiem 100 metru frīstaila fināliem.
Vēl ļoti noderīga statistika ir par vidējo dalībnieku vecumu. Katrā no olimpiskajiem sporta veidiem ir citādāks vidējā uzvarētāja vecums. Skeitbordā uzvarētāja mediāna ir viszemākā (18,5 gadi), bet zirgu jāšanas disciplīnās tā ir visaugstākā (42,7).
Parasti dalībnieki ir jaunāki tādos sporta veidos, kur nepieciešama laba fiziskā sagatavotība, piemēram, vieglatlētikā un peldēšanā. Tā rezultātā, piemēram, 37 gadus vecajai sprinterei Šellijai Annai Freiserai-Praisai finālā pret 24 gadus veco Ričardsonu nebūtu daudz izredžu. Vēl jo vairāk – vecākā uzvarētāja 100 metru sprinta distancē bijusi Fanija Blankera-Koena (30 gadi).
Šāda statistika norāda tikai uz to, ka Freiserai-Praisai ir maz izredžu uzvarēt 2024. gada olimpiskajās spēlēs, taču, ņemot vērā viņas pieredzi un to, ka viņa izcīnījusi astoņas olimpiskās medaļas, sprinta veterāne varētu būt laba kandidāte uz iekļūšanu labāko trijniekā. Aplūko olimpisko spēļu koeficientus un izdari savu izvēli!
Savstarpējo dueļu rezultāti
Dažās no 2024. gada olimpisko spēļu disciplīnām par galveno medaļu cīnīsies jau ierastie sāncenši. Dažos sporta veidos tikai divi dalībnieki tiksies finālā, bet citos būs vairāki pretendenti uz zeltu. Sporta likmēs head-to-head rezultāti var norādīt uz kāda sportista vai komandas ilglaicīgu dominanci, bet citos gadījumos var norādīt arī uz līdzvērtīgu spēku samēru.
Par piemēru šajā gadījumā minēsim 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu finālu vīriešu augstlēkšanā. Kopumā seši dalībnieki cerēja uz zeltu, bet līdz brīdim, kad Džanmarko Ramberi un Mutažs Essa Baršims pārlēca pāri 2,37 metru atzīmei. Pēc apspriedes ar tiesnešiem abi sportisti izlēma sadalīt zelta medaļu.
Lai gan šāda iznākuma atkārtošanās vēlreiz ir ļoti mazticama, iepriekšējo olimpisko spēļu rezultāti Tamberi un Baršimam bijuši praktiski identiski. Tā iemesla dēļ var apsvērt likmju izdarīšanu augstlēkšanas finālā, piemēram, uz to, ka kāds no dalībniekiem pārlēks pāri 2,37 metriem.
Var arī notikt pretējais un meklēt head-to-head rezultātus, kur kādam no sportistiem ir krietni labāki rezultāti. 2024. gada spēļu 200 metru skriešanas finālā favorīts droši vien būs Noā Lailss, un 2020. gada Tokijas spēļu medaļas ieguvējs Andre De Grass. Kamēr Lailss ir labākā formā pirms Parīzes, De Grass izcīnīja zeltu iepriekšējās spēlēs, pārspējot 3. vietā esošo Lailsu par 0,12 sekundēm.
Šādus rezultātus nepieciešams apsvērt kopā ar sportista formu, lai varētu veikt pēc iespējas labāku analīzi, tomēr vēsturisko head-to-head datu izmantošana var pavērt priekškaru attiecībā uz atlētiem, kuri spējuši pārspēt favorītus lielākajās sacensībās.
Iepriekšējo spēļu medaļu līderi
Olimpiskajās spēlēs var izdarīt likmes ne tikai uz konkrētām sacensībām un dueļiem, bet arī uz ilgtermiņa rezultātiem. Viens no populārākajiem likmju veidiem pirms olimpisko spēļu sākuma ir par kopvērtējuma uzvarētāju. Tāpat pieejamas vairāk/mazāk likmes par konkrētu medaļu sasniegšanu vai atrašanos TOP5 ar visvairāk medaļām. Plašs klāsts ar olimpisko spēļu koeficientiem pieejams “Betsafe”!
Laba stratēģija, domājot par 2024. olimpisko spēļu ilgtermiņa likmēm, ir balstīties uz valstu iespēto iepriekš, jo jau vēsturiski var redzēt, kuras valstis pārspējušas savas konkurentes biežāk.
ASV parasti ir ļoti augstu visvairāk iegūto medaļu topā. Sešās no pēdējām septiņām olimpiskajām spēlēm amerikāņi izcīnījuši visvairāk zelta medaļu. Ķīna ir vēl viena no favorītēm olimpiskajās spēlēs. Lielā Āzijas nācija starp trim labākajām valstīm bijusi pēdējās sešās olimpiskajās spēlēs, uzvaras laurus plūcot Pekinā 2008. gadā.
Svarīgi arī aplūkot valstis, kuras bijušas stabilas un atrodas labāko pieciniekā vai desmitniekā. Piemēram, Lielbritānija starp četrām labākajām bijusi pēdējās trīs olimpiskajās spēlēs, bet TOP3 bijusi iepriekšējās divas reizes.
Nacionālais spēks specifiskās disciplīnās
Kamēr konkrētas valstis bijušas spēcīgas vairākās disciplīnās, citām valstīm ir spēcīgi atlēti specifiskās sacensībās, tāpēc citreiz var atrast lielu vērtību, aplūkojot, kā valstīm sekmējies konkrētā disciplīnā.
Pēdējo gadu laikā Kenijas garo distanču skrējēji dominējuši olimpisko spēļu maratonā. Dalībnieki no Āfrikas valstīm uzvarējuši pēdējos trijos no četriem maratoniem. Eliuds Kipčogs izcīnīja zeltu Kenijai gan 2016., gan 2020. gadā, un viņš šovasar centīsies triumfēt trešo reizi pēc kārtas. Tādu pašu analīzi var pielietot arī komandu sporta veidiem. ASV basketbola izlases dominējušas olimpisko spēļu basketbola turnīrā, tiekot pie zelta 16 turnīros no 19.
Stratēģija labi strādā, ja valstij, kas neizceļas ar daudz medaļām, vēsturiski bijuši viens vai divi spēcīgi dalībnieki. Mēdz būt pieejamas likmes, vai konkrēta valsts izcīnīs zelta vai jebkādu medaļu olimpiskajās spēlēs. Šādā gadījumā vērtīgi būtu skatīties Puertoriko virzienā, jo valsti pārstāv 100 metru barjerskrējējs Džasmīne Kamačo-Kvina, kura gatavojas Parīzē aizstāvēt savu Tokijas titulu.
Kā vēsturiski veicies spēļu rīkotājiem?
Vēl viens trends likmju veikšanā, ko var izmantot 2024. gada olimpiskajās spēlēs, ir saprast, vai pastāv mājas sienu faktors. Spēļu rīkotājām var būt neliels pārsvars attiecībā uz pārējām dalībniecēm. Kā vienus no galvenajiem iemesliem var minēt palielināto atlētu skaitu spēlēs un skatītāju atbalstu.
Vēsture rāda, ka mājas sienas ietekmē konkrētās valsts rezultātus olimpiskajās spēlēs. Moderno spēļu vēsturē rīkotāja izcīnījusi visvairāk medaļu septiņos gadījumos, bet labāko trijniekā rīkotāja finišējusi 17 reizes kopš 1896. gada, parādot, ka mājas publika uzlabo rezultātus. Tiek uzskatīts, ka Francija būs augstāk nekā 8. vietā, kas tika sasniegta pirms trim gadiem Tokijā.
Arī olimpisko spēļu koeficienti mājinieku atlētus un komandas varētu uzskatīt par lielākiem favorītiem, ņemot vērā mājas sienu faktoru. Kā vienu no franču sportistiem, kas Parīzes spēlēs varētu uzrādīt labākus rezultātus, var minēt desmitcīņas pārstāvi Kevinu Maieru, kurš 2016. un 2020. gadā izcīnīja sudrabu.
Arī Francijas komandām varētu būt labi rezultāti. Francijas nacionālā futbola izlase tiek uzskatīta par viena no favorītēm uz zeltu, kā arī volejbola izlase, kas jau Tokijas spēlēs izcīnīja zeltu.
Iepriekšējo olimpisko spēļu koeficienti
Ja negribas pētīt iepriekšējo spēļu rezultātus un trendus, kā alternatīva var kalpot iepriekšējo spēļu koeficienti. Šobrīd var atrast koeficientus no 2020. gada Tokijas spēlēm. Ja konkrētais sportists arī tagad ir viens no favorītiem, jāsalīdzina koeficienti no iepriekšējām spēlēm.
Šāds salīdzinājums var palīdzēt pieņemt lēmumu, vai likme uz favorītu ir ar vērtību. Ja koeficients ir pārāk mazs, tādu likmi ir vērts ignorēt un var pievērsties citam likmju tirgum vai atrast labāku koeficientu citās sacensībās.
Apsver arī mazāk populāras sacensības un to koeficientus. Vēsturiski mazāk populāros sporta veidos ilgāk būs pieejamas likmes ar labiem koeficientiem, piemēram, vesera mešanā sievietē.
Iepriekšējo olimpiešu pašreizējā forma
Mēs varam apskatīt dažādus statistikas rādītājus un salīdzināt sportistu rezultātus iepriekšējās spēlēs, tomēr likmju izdarīšanā svarīgi ir ņemt vērā arī citus būtiskus faktorus. Vēsturiskos datus var apvienot kopā ar sportista pašreizējo formu. Līdz pat 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm sportisti sacentīsies dažādās sacensībās gan savu valstu ietvaros, gan ārpus. Bieži vien rezultāti šajās sacensībās norāda uz sportistu potenciālo varējumu. Tāpat pēc rezultātiem var saprast, cik tuvu vai tālu ir rekorda pārspēšana.
Izmanto olimpisko spēļu rekordus un statistiku, salīdzinot ar rezultātiem citos lielos turnīros. Piemēram, ja dalībnieks uzvarējis pasaules vai Eiropas čempionātā, viņi varētu būt labā formā, lai to atkārtotu arī Parīzes spēlēs. Līdzīgi – ja elites sporta komanda, piemēram, basketbolā un futbolā, nesen izcīnījusi medaļas, kas līdzīgs varētu sekot arī olimpiskajā turnīrā.
